Pateicoties lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstam, 2022. gadā tika uzsākts projekts “Latvijas tradicionālā ārstniecības auga biškrēsliņa lapu ekstrakta zāļu formu izstrāde un tā ietekme uz aitu gremošanas kanāla mikrobiomu un pretparazitāro kontroli (Nr. 22-00-A01612-000007)”.
Projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest praksē jaunu fitopreperātu granulu un/vai intrarumināla bola zāļu formās, kas satur pētījumos in-vitro pārbaudītu Latvijas florai raksturīgu biškrēsliņu lapu ekstraktu ar tam piemītošu pretparazitāru ietekmi. Šis līdzeklis ir paredzēts kā parazītu kontroles līdzeklis, mazinot parazītam labvēlīgos apstākļus aitu gremošanas kanālā, kā arī, iespējams, tā mazinot invāziju ganībās. Projektā iesaistīti gan zinātniskie partneri - Rīgas Stradiņa universitāte Farmācijas Fakultāte (RSU FF), aitu audzētāju saimniecības SIA “Mikaitas” un ZS “Ceļmalas” un vairāki mazo aitu saimniecību partneri - pašnodarbinātās personas: Andris Pridāns, Nata Mālniece, Raimonds Šnore un ZS Trejdeviņi Trešelnieki, kā arī Lokopības saimniecību asociācija un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) Pārtikas un Vides higiēnas, Klīniskā, Preklīniskā institūta pētnieki, kā vadošais pētnieks.
Latvijā parazitārās invāzijas aitu un kazu ganāmpulkos ir liela problēma, kas rada nevien zaudējumus, kas saistīti ar dzīvnieka saslimšanu, svara pieauguma kritumu, bet arī ar veterināro pakalpojumu un medikamentu izmaksām dēl biežālkas to lietošanas un produkcijas ierobežojumiem. Aitām saslimšana raksturojas ar vairāk vai mazāk izteiktu diareju, dzīvnieku novājēšanu, samazinātu produktivitāti. Slimībai attīstoties, aitām novēro anēmiju, zemžokļa tūskas un nereti arī dzīvnieku nobeigšanos. Saimniecībās, kur novēro augstu parazītu invāziju, no dzīvniekiem iegūtais piena un gaļas produkcijas daudzums samazinās pat par 50-70 %. Šo parazītu kontrole ir būtiska gan no dzīvnieku labturības un ganāmpulka veselības viedokļa, gan ekonomiskā viedokļa. Lai gan Latvijā ir pieejami vairāki pretparazitārie medikamenti, ir novērota salīdzinoši plaša rezistence pret šiem medikamentiem, tāpēc visā pasaulē tiek meklēti jauni līdzekļi parazītu kontrolei, gan samazinot to invāziju ganībās, dzīvniekā, kā arī uzlabojot paša dzīvnieka individuālās aizsargspējas.
RSU FF projekta ietvaros jau veikuši plašu izpēti: veikta bišķrēsliņa plaša drogu ievākšna Latvijas teritorijā, droga apstrādāta un analizēta, nosakot polifenolu – flavonoīdu, fenolskābju un tannīnu daudzumu.
Augu izpētes laikā konstatēts, ka Biškrēsliņa lapas etanola ekstrakts saturēja daudz polifenolu 135 to 219 mg GAE/g (GAE - galluskābes ekvivalenti). Anlizējot sīkāk pa dažadām polifenolu grupā tika novērots, ka ekstrakti saturēja visas galvenās polifenolu grupas flavonīdus 25-28 mg QE/g (QE - kvercetīna ekvivalenti), fenolskābes 19-31 mg CAE/g (CAE – kafijskābes ekvivalenti) un 10-19% miecvielu (tannīnu). Ar šķiduma hromatogrāfijas (LC) palīdzību tika noteikti atsevišķi svarīgākie polifenolu pārstāvji (galluskābe, hīnskābe, hlorogēnskābe, rutīns, kafijskābe, apigenīna atvasinājumi, kvercetīns, kempferols) Polifenoli ir atbildīgi par daudzām farmakoloģiskām īpašībām, piemēram, pretmikrobu, antiparazitāru, antioksidantu un pretiekaisuma. Ekstrakti saturēja arī tujonu, bet nelielā daudzumā 0.48%. Lai gan tujonam novēro toksiskus efektus, to saturošus augus un ekstraktus ir atļauts izmantot pārtikā un medicīnā atkarībā no devas. Nav zināmas nevēlamas blakuspārādības no biškrēsliņa lapu ekstraktiem. Tālāk pētījuma gaitā tika iegūts liofilizēts ekstrakts. Liofilizācija, katrai porcijai notika 24h pie -80oC. Tālāk sausais ekstrakts tika sasmacināts koniskās dzirnavās ar rīves tipa sietu, iegūstot pulveri ar vienmērīgu daļiņu lielumu sadalījumu. Lai nodrošinātu ekstrakta izturību pret ārējās vides mitrumu, papildus pievienots silīcija dioksīds 0,2%.
Izmantojot 3D printēšanas metodi, izveidoti divi dažāda garuma boli. Bolu ietvara izveidē izmantots biomateriāls. Bola ievadīšanas ierīce un 3D printēšanas materiāli bija būtisks ierobežojums, kas bija jāņem vērā izstrādājot formu. Bola materiēlam jābūt biosaderīgam, ne toksiskam un inertam pret aktīvajām vielām un aitas organismu. Bolu 3D printēšanas izmaksas izstrādes laikā ir samērā lielas, bet pie lielākiem izstrādes apjomiem, viena bola cenai būtu jākrītās.
Lai nodrošinātu bola ilgstošu atrašanos aitas pirmajā kuņģī un aizsargāt zāļu formu no atgremošanas, būtiski bija palielināt bola svaru un/vai izveidot specifisku formu. Papildus bolā tika ievietotas tērauda lodīte, kas nodrošina ne tikai smagumu, bet arī dod iespēju sekot bola atrašanās vietai aitas kuņģa zarnu traktā ar rentgena palīdzību. Tomēr mazā izmēra boliem neizdevās sasniegt minimālā svara/blīvuma robežu, tāpēc tālākās darbības veiktas ar lielā izmēra boliem. Lai nodrošinātu ekstrakta lēnu šķīšanu, ekstrakts tika pakļauts hot-melt ekstrūzijas metodei, kur, papildinot ekstraktu ar hidroksipropilmetil celulozi un plastifikātoru, tika izveidoti ekstrakta filaments, kurš tiek iepildīts bolā. Kopumā šādā veidā tika izstrādāti četri dažādi filamentu sastāvi, mainot palīgvielu proporcijas un plastifikātoru tipus. Materiāli ar lēnāko sairšanas ātrumu un teorētiski lēnāko šķīšanas ātrumu tika iepildīti bolos.
Tālāk boli tika testēti sairšanas iekārtā. Vidējais sairšanas laiks ir ap 30-40 dienām.Paralēli bolu izstrādei veikta arī biškrēsliņa lapu drogas pārstrāde granulās, lai radītu ērti lietojamu piedevu pie barības. Droga tika sasmalcināta caur 2mm sietu, sajaukta ar mikrokristalisko celulozi, attiecībās 1:1. Drogas maisījums pārvērsts par plāksnīšu veida granulātu ar kompaktēšanas metodi izmantojot ruļļu kompaktoru.
LBTU VMF saņemot jau izstrādātas jaunās zāļu formas intraruminālos bolus un granulas, 2023. gada septembrī uzsāka projekta pētniecisko posmu aitām. Pēc LR PVD atļaujas par dzīvnieku izmantošanu pētījumā ir uzsākusi dzīvnieku sagatavošanu projektam. Projekta ietvaros plānots pētījuma grupas aitām ievietot divu veidu intraruminālos bolus un vienai grupai izbarot biškrēsliņa lapu granulas, gas garšas uzlabošanas nolūkos apstrādāta ar šķidro melasi, ar mērķi izpētīt to pretparazitāro ietekmi, fitopreperāta nekaitīgumu un ietekme uz aitu gremošanas kanāla mikrobiomu. Primos efektivitātes rezultātus plānots apkopot 2024. gada pirmajā tremestrī.
Jāatzīmē, ka jauna fitopreparāta izstrāde, dzīvniekiem lietošanā ērtā zāļu formā, ļautu jontrolēt parazītu invāciju kā profilakses līdzekli, kas samazinātu praksē lietoto ķīmisko pretparazitāro līdzekļu lietošanu, tā samazinot izmaksas lauksaimniecībā par medikamentu iegādi, potenciālajiem zaudējumiem pretparazitāro līdzekļu rezistences gadījumā, kas vienlaikus samazina dzīvnieka produktivitāti un negatīvi ietekmē dzīvnieka labturību, kā arī nodrošinātu bioloģiski tīras gaļas produkcijas iegūšanu. Pretparazitāro līdzekļu lietošanas mazināšana veicinātu ekoloģiskākas vides attīstību, kā arī vienlaikus samazinātu parazītu kontamināciju kūtī, ganībās un vidē. Projekta papildus uzdevums ir novērtēt biškrēsliņa ietekmi uz zarnu mikrobiotu, tai skaitā, lai kontrolētu aktuālu vides infekciju- klostridiozi, kas izraisa biežu dzīvnieku nāvi un papildus izdevumus ārstniecībā un vakcīnas izmantošanā.
Projektu sagatavoja: LBTU VMF vadošā pētniece, profesore, Dr.med.vet. Līga Kovaļčuka, liga.kovalcuka@llu.lv
Publicitāti sagatavoja: Lokopības saimniecību asociācija, Ilva Bērziņa un LBTU VMF vadošā pētniece, profesore, Dr.med.vet. Līga Kovaļčuka, Projekta coordinators: Ilze Vīķe: ilze.vike@llu.lv